Brīvajā laikā Supervaronis - Ivars Grobiņš
Ivara ikdienas nodarbošanās ir saistīta ar ilgstošu sēdēšanu pie datora. Ņemot vērā, ka viens no Ivara hobijiem ir ēšana, tad, lai nekļūtu tikpat plats, cik garš, viņš vienmēr ir nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm. Ivars skrien apmēram piecus gadus. Viņš sāka skriet, jo saderēja ar brāli, ka noskries Stirnu buka Zaķa distanci: “Tajā mirklī fiziski biju gatavs Susura distancei, tomēr vēlme uzvarēt derībās izrādījās pietiekoši liela motivācija un man izdevās noskriet Zaķi un zaķus, un, kā jau daudziem, ļoti iepatikās meža takas, atmosfēra sacensību centrā un lielais “bufetīšu” piedāvājumus, kur pēc tam paēst.”
Pamazām Ivars sāka skriet regulārāk un pats saka, ka izbaudīja skriešanas procesu jau pēc pirmajiem skrējieniem. Pirms pāris gadiem Ivars noskrēja savu pirmo ultramaratonu, iemainot ballīti pret skrējienu vienatnē vairāk nekā 50km garumā no Cēsīm līdz Līgatnei un tad uz Siguldu. “Skriešana ir unikāls sports ar to, ka tas ir brīvības sports – nav nepieciešams konkrēts laiks un vieta, nepieciešama ir tikai vēlme un skriešanas apavi. Lielākais ieguvums no skriešanas ir tas, ka varu attīstīt ne tikai savu fizisko ķermeni, bet arī iegūt zināšanas, piemēram, klausoties labu podkāstu skrējiena laika,” tā saka Ivars.
Tieši pirms gada jūnijā Ivars nolēma, ka varbūt ir vērts trenēties pie Andra: “Lai arī iepriekš doma, ka kāds mani ierobežotu un noteiktu, kas ir jāskrien, likās nepieņemama, tomēr pēc komunikācijas ar Andri sapratu, ka esmu gatavs pievienoties Supervaroņiem. Labi atceros savu pirmo koptreniņu Priekuļos, jo pēc skrējiena tika uzklāts bagātīgs piknika galds, tā nu abi mani hobiji – skriet un ēst, izrādījās ļoti labi apvienojami.”
Tagad Ivars regulāri apmeklē Supervaroņu koptreniņus un kā lielāko ieguvumu uzskata ne tikai Latvijas taku izskriešanu un piknikus pēc koptreniņiem, bet arī to, ka viņš ir iepazinies ar daudz foršiem un interesantiem cilvēkiem.
Šogad Ivara mērķis ir noskriet savu pirmo 100km ultramaratonu, izbaudot kalnu dabu un kontrolpunktos pieejamos ēdienus. Tomēr ilgtermiņā Ivars redz sevi ne tikai taku skriešanā, bet plāno sevi izaicināt sporta daudzcīņas sacensībās.
