KAT 100 jūdzes, 2023 - Andris Ronimoiss

Skrienu. Paskatos pulkstenī. 100 metri. Sakožu zobus, noduru galvu, skrienu. Paskatos pulkstenī. Atkal 100 metri. Kāpēc es netieku uz priekšu? Vai tas kādreiz beigsies? Skrienu. Kā es šādi tikšu galā ar vēl 56 kilometriem? Kāpēc mani neviens neapdzen? Es gribu padoties! Skrienu. Nē, nedrīkst! Skrienu. Paskatos pulkstenī. 100 metri. Skrienu.

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Dace Tetere

Daces darba diena paiet pie datora, viņa audzina divas meitas un viņai garšo interesants alus, taču fiziskās aktivitātes vienmēr bijušas tuvas. Agrāk tas bija basketbols, tautas dejas, rokasbumba, baseins, vingrošana mājās un reizēm arī kāds skrējiens. “Bērnībā skriešana bija tikai izklaide, spēle - ja apnika iet, tad skrēju. Vai sacensības ģimenes starpā - basām kājām pa grants ceļu jānoskrien 100m -  kurš ātrāks, tam nevajadzēs rīvēt kartupeļus pankūkām,” saka Dace par skriešanu, kas viņai ir kļuvusi par lielisku atpūtu, galvas izvēdināšanu un savu spēju robežu pārbaudīšanu.

Dace vairāk pievērsās skriešanai pēc 2009. gada Rīgas maratona 5km distances, tiekot līdz pusmaratonam un savam pirmajam Stirnu bukam 2015. gadā. “Uz Lūšiem un vēlāk jau Vilkiem skatījos kā uz pārcilvēkiem. Es gribēju tāpat, bet neticēju, ka varu. Domāju, ka tajā mežā arī palikšu, jo jau pēc Buka šķita, ka pēdējā stundiņa klāt,” Dace dalās atmiņās.

Pie Supervaroņiem Dace nonāca 2020. gada beigās, kad māsa uzdāvināja Dacei treniņus pie Anetes. “Joprojām uzskatu, ka tā ir mana labākā dāvana. Lielākais ieguvums ir tas, ka varu izdarīt to, kas agrāk pat sapņos nerādījās - kaut vai tik vienkārša lieta kā skriešana ziemā, putenī. Normāli cilvēki taču tā nedara! Supervaroņos man ļoti patīk aizmugures sajūta - zini, ka ir vesela komūna, kura deg par skriešanu. Ja nepieciešams - vari jautāt pēc padoma vai vienkārši palasīt Slack kanālu un tur iegūt noderīgu informāciju. Ceru, ka koptreniņi būs arī pēc pāris gadiem, kad meitas būs lielākas un pati tajos varēšu piedalīties, jo, ja trūkst motivācijas skriet, tad tā ir īstā vieta, kur to atgūt.”

Starp visām noskrietajām sacensībām visspilgtāk atmiņā ir palikušas divas - pērnā gada Vilkacis un šī gada Vilks. Vilkacis deva pārliecību, ka viņa var gāzt kalnus, un no šī saviļņojuma bijis grūti aizmigt. Savukārt Vilks ir Daces pirmā ultra un arī visskaistākā trase, kādā skriets, par ko prieku vairoja arī tas, ka beidzot bija izdevies tikt uz pjedestāla savā vecumgrupā. Dacei ir arī lieli mērķi nākamajam gadam - viņa grib noskriet Rīga-Valmiera, Siguldas kalnu maratonu un tad doties arī uz kādām ārzemju takām.

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Kristaps Broks

Kristaps savu ikdienu pavada, strādājot Latvijas Zinātņu akadēmijas Starptautiskajā nodaļā. Kā jau lielākajai daļai biroja darbinieku, diena pamatā paiet sēžot pie datora, tāpēc organisms vienmēr ir izslāpis pēc fiziskām aktivitātēm. Ikdienā Kristaps aizraujas ar kino vērošanu un pēdējo divu gadu laikā ir pamanījies pārstāvēt komandu, kas uzvar Kino viktorīnas sezonu un arī finālu. Vēl Kristapam patīk likt puzles. Lielākā šobrīd ir 6000gab.

Pie skriešanas Kristaps nonāca, pateicoties savai māsai, kura uz dzimšanas dienu uzdāvināja dalību 2012. gada Rīgas maratona 10km distancē. Nu bija jāsāk skriet, un tas āķis aizvien vairāk ieķērās lūpā. Vēlāk jau nāca iekļaušanas noskrien.lv virtuālo skrējēju klubiņā, kas skriešanai piešķīra papildus odziņu, jo bija koptreniņi un jāvāc virtuālās nozīmītes. Principā tad arī skriešana aizgāja sniega bumbas efektā. Tur arī nāca saprašana, ka nevar visu laiku skriet un izspiest pēdējo sulu no sevis. Vēlāk Kristaps uzdienējās līdz līmenim, kas ļāva skriet sacensībās ar baloniem jeb turēt tempu. Kādā brīdī Kristaps tik bieži turēja 1:30 tempu pusmaratonā, ka to jau varētu saukt viņa vārdā.

Pats Kristaps saka: “Man kā ļoti introvertam cilvēkam vislielākais ieguvums no skriešanas ir iepazītais paziņu loks. Audzinot 2 dēlus priecājos, ka esmu pietiekami labā formā, lai spētu tikt līdzi dēlam, kurš mūk prom uz dipdapa. Pie Supervaroņiem esmu blakus stāvējis jau no pašiem pirmsākumiem, kad pulcējāmies Andra piemājas pagalmā uz vingrošanām, bet laikam ejot sapratu, ka pats sev kā treneris nederu, jo pārāk viegli padodos vieglākā ceļa iešanai, tad pieņēmu lēmumu uzrunāt Andri. Vēlāk jau Supervaroņu kopienā iekļāvos kā viens no treneriem.”

“Par sportiskajiem mērķiem ir grūti ko teikt, jo vēl šopavasar, kad mācījos saplānot dienas režīmu ar 2 bērnu audzināšanu un kad vairāk biju slims nekā vesels, jau biju tuvu tam, lai uzrakstītu Andrim, ka viss, metam mieru, es karu kedas vadzī, bet tagad ir viss daudz maz sakārtojies un ir vēlme izskriet maratonu ātrāk par 2:30 un iekļūt Latvijas kalnu izlasē uz 2025 gadu,” tā Kristaps.

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Ance Bičuka

Kā saka pati Ance, šajā laikā, kad viss ir tik sociāls, ir vēlme daudz ko paturēt pie sevis, piemēram, darbu, kas aizņem lielu daļu ikdienas. Lai aizbēgtu no realitātes, viņa lasa daudz grāmatu, lai atpūstot - vismaz 2-3 reizes mēnesī jāaiziet uz teātri, ideāli, ja uz JRT un jau redzētu izrādi.

Ance ir izmēģinājusi daudzus dažādus sporta veidus - gan ūdens, gan sauszemes, gan cīņas, gan svarcelšanu, taču pie skriešanas nonāca, jo viņai nepatīk cilvēki. Kā saka Ance: “Augstskolā sesijas laikā vienkārši saģērbos un… aizskrēju.”

Skriešana Ancei ļauj būt vienai. Pateicoties skriešanai viņa ir sapratusi, ka darbs tai traucē, un kopā ar tuvojošos Jēzus vecumu radās domas, ka dzīvē ir kas jāmaina skriešanai par labu. Lai arī Supervaroņos viņa ir centusies “iefiltrēties” jau kopš pirmās Madones treniņnometnes 2019. gada rudenī, pie Anetes viņa sāka trenēties 3 gadus vēlāk - 2022. gada novembrī. Supervaroņi Ancei ir devuši fantastiskas draudzības, atmiņas un pat iemācījās dzert alu, savukārt pati skriešana un sekošana treneru gaitām ļāvusi kļūt par labāku cilvēku. Nesen Opekalna Stirnu bukā viņa runājusi ar citu dalībnieku un uz jautājumu, vai viņai patīk skriet, atbildējusi, ka, protams, nepatīk, taču viņai patīk finišs, un tieši to emociju un gandarījuma dēļ ir vērts krietni pastrādāt treniņos.

Taču neskatoties uz to, ka ikdiena tiek skrupulozi līdz stundām izplānota treniņiem par labu, kas mēdz nozīmēt arī cepeša ielikšanu krāsnī, lai atskrienot tas jau būtu gatavs, Ances sirds pieder basketbolam. “Joprojām NBA playoff laikā spēju piecelties 3:00 vai 4:00 naktī, lai sekotu līdzi NBA Finals čempionātam. Arī uz manis apskatāmie tetovējumi lielākā daļa tapusi laikā, kad trenēju jaunatnes izlases puišus basketbolā un Cēsu sporta skolā. Ja ir kāds cilvēks, kurā ir vērts ieklausīties, tas ir Fils Džeksons. Tie, kas nezin šo vārdu salikumu - man ar jums nav par ko runāt!”

Ancei ir divas vēlēšanās, ko viņa ir gatava atklāt: noskriet savu pirmo (un ne pēdējo) ultru un atgriezties pie mazo basketbolistu trenēšanas. Lai izdodas!

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Santa Žukovska

Santa pirms aizraušanās ar skriešanu ilgus gadus nodarbojos ar dejošanu. Pirms apmēram 6-7 gadiem, kad skolas laikos radušais riebums pret skriešanu bija aizmirsies, viņa nolēma pamēģināt paskriet. Nejauši iepazīstoties ar īstajiem cilvēkiem, viņa sāka braukt uz skriešanas pasākumiem. Pirmās sacensības bija 2016. gada Siguldas Stirnu buks, kur, neskatoties uz to, ka treniņos Santa nebija skrējusi vairāk par 5km un uz takām skrienot vispār nebija spērusi kāju, viņa pieteicās 13km Zaķa distancei, jo Vāverei toreiz laiku vēl neuzņēma, un tas tak galīgi nav interesanti. “Liekas kādas 3 reizes tur gandrīz nobeidzos, bet beigās finišēju, un rezultāts pat nebija super drausmīgs, un pēc šī tas viss tik ļoti iepatikās, ka dejošana pamazām tika pilnībā aizstāta ar skriešanu. Tas, kas laikam visvairāk piesaistīja šai aktivitātei, bija tas, ka te, pārmaiņas pēc, katrs pats ir atbildīgs par sevi, rezultātiem, treniņiem un to, cik laika tajā visā ieguldīt,” tā Santa.

2018. gadā Santa sāka apmeklēt Supervaroņu vingrošanas treniņus, un vēl pēc kāda gada, saprotot, ka rezultāti skrējienos nav slikti, viņai sagribējās šim pievērsties nedaudz nopietnāk, tāpēc Santa uzsāka trenēties pie Andra. Tā pamazām, iedvesmojoties no citu Supervaroņu piedzīvojumiem, Santa no Stirnu bukiem nonāca līdz ultramaratonu skriešanai. Pirmais un, viņasprāt, joprojām veiksmīgākais bija Cappadoccia Ultra Trail 62km skrējiens Turcijā 2019. gadā.

Šobrīd jau Santas kontā noskrietas diezgan daudz 45-65km kalnu ultras un Rīga - Valmiera. Kā saka pati Santa: “Vēl joprojām cenšos saņemties un noskriet savu pirmo 100km kalnu ultru. Ikdienā, līdzīgi kā ultrās, cenšos atšķaidīt vīriešu īpatsvaru, strādājot IT nozarē. Skriešanas piedzīvojumi savā ziņā ir palīdzējuši pieņemt lēmumus arī profesionālajā dzīvē, kad pirms 2,5 gadiem nolēmu pamest jau sen apnikušo darbu un iemācīties programmēt, ko jau sen gribēju, bet bija bail riskēt. Tagad droši varu teikt, ka tas bija viens no labākajiem lēmumiem dzīvē, tāpat kā uzsākt skriet.” Arī citi Santas hobiji pārsvarā saistīti ar aktīvu atpūtu - pārgājieni, pastaigas un velo.

Lasīt tālāk »

Stirnu buka Vilks 2023 un atziņas no Western States 100 | Supervaroņu sarunas #044

Sveicināti podkāstā Supervaroņu sarunas! Sacensību sezona ir pamatīgi ieskrējusies, un katru nedēļu notiek vairākas sacensības, par kurām varētu runāt podkāstā, taču, lai nebūtu pārāk sausi un tikai par rezultātiem, tad šajā epizodē izcelsim tikai, mūsuprāt, dažus spilgtākos stāstus, pārsvarā no ASV notikušajān Western States sacensībām. Podkāsta otrajā daļā runāsim par Stirnu buka Vilku, apspriežot gan to, kas šogad izdevās labāk un kādos aspektos vērojama izaugsme šajās sacensībās, gan parunājot par to, kas varētu būt labāk, gan, protams, analizējot un izrunājot paša Andra sacensības, kas galu galā atdūrās pie pēdējā laikā ļoti aktuāla un bieži pieminēta temata - uztura. Klausāmies!

Brīvajā laikā Supervaronis - Agate Armane

Tā kā Agate ikdienā strādā personāla daļā un viņas darbs ir cieši saistīts ar komunicēšanu ar darbiniekiem, tad skriešana ir laiks, kad viņa var pabūt viena. Tas viņai ir ļoti nepieciešams, jo darbs ir dinamisks. Līdz skriešanai Agate nonāca pavisam nejauši pirms apmēram 7 gadiem: “Manā draugu lokā bija daži skrējēji, kuri hobija pēc piedalījās dažādās sacensībās, un man arī gribējās pamēģināt, jo iepriekš nekad ar sportu nebiju nodarbojusies. Tagad skriešana ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa, tas ir kā paēst brokastis - bez tā neiztikt!”

2022. gadā, skrienot Stirnu buka Trejbuku, Stirnu buka distances ietvaros kopvērtējumā Agate ieguva 3. vietu, kas viņai deva tādu kā ziņkārību: “Varbūt, ja patrenēšos pie trenera, man sanāks vēl labāk? Un tā nu es esmu aizskrējusies līdz savai pirmajai ultrai, kuru iepriekš nekad nebiju domājusi pieveicam!”

Pie Anetes Supervaroņos Agate trenējas jau gandrīz 8 mēnešus, un šajā laika posmā ir sapratusi, ka ar daudzveidīgiem treniņu veidiem ir iespējams panākt ļoti daudz. Ar disciplīnas ievērošanu un mērķtiecību viņai nekad nav bijušas grūtības, tāpēc viņa bija droša, ka spēs pildīt visu, ko treneris prasa un nerunāt pretī. Kā saka pati Agate, Supervaroņi viņai ir palīdzējuši attīstīties gan kā skrējējai, gan kā personībai, kā arī palīdzējuši viņai atklāt jaunu pasauli. Kad vajag atjaunot enerģiju un restartēties, Agate dodos uz mežu vai dabas takām, kā arī dodas pie vecākiem uz dzimto Liepāju.

Agate šajā sezonā ir pārstāvējusi Latviju pasaules čempionātā kalnu un taku skriešanā, nupat uzvarējusi Stirnu buka Vilka distanci un atrodas pārliecinošā vadībā Stirnu buka Lūša kopvērtējumā, tomēr viņai ir vēl lieli plāni: “Nākotnē mērķu ir daudz, un viens no tiem ir iepazīt lielos kalnus ārpus Latvijas robežām. Mani piedzīvojumi vēl tikai sāksies!”

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Antons Kranga

Antons ikdienu pavada sēžot pie datora un, ja neskaita sportošanu, pa dienu veic 300 soļus, vairākkārt mērojot ceļu līdz ledusskapim un atpakaļ. Ar skriešanu Antons sāka nodarboties, lai nomestu lieko svaru. Skriet iepatikās, it sevišķi maratonu tūrisms, kas ļauj doties 42km garās ekskursijās pa interesantām pilsētām.

Tomēr, lai to tā pa īstam izbaudītu, pietrūka vispārējās fiziskās sagatavotības, un tā viņš nonāca Supervaroņu treniņos. Kā atzīst pats Antons, sākumā viņš nevienu vingrinājumu nevarēja izpildīt pareizi. Tomēr ar laiku, uzlabojot sniegumu, Antons pamanīja, ka jo vairāk viņš attistās fiziski, jo vieglāk viņam ir skriet.

Antonam ir pārliecība, ka atlētikas talanta neesamību var aizvietot ar cītīgu darbu treniņos: “Tikai nedrīkst sevi nokaut. Tieši tāpēc vajag treneri, kas var metodiski sekot progresam un virzīt pareizajās sliedēs, lai ir progress, nevis laikā tērēšana.” Pie trenera @mr.ronimoiss Antons trenējas jau kopš 2018. gada rudens, un šajā laikā viņa lielākie sasniegumi ir pieveiktais Ņujorkas maratons, kas izdarīts ar laiku zem 3 stundām, finišētais CCC, kā arī nupat noskrietais Lavaredo Ultra Trail. Nevar arī nepieminēt, ka Antons ir pirmās Supervaroņu Backyard Ultras uzvarētājs.

Šobrīd daudz no apjoma treniņiem tiek veikti uz velo - vasarās uz ielām, bet ziemā Zwift platformā. Papildus tam ir arī bāzes kilometri skriešanā, skriešanas treniņi ar uzdevumiem un Antonam vienmēr tuvais VFS.

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Linda Meirēna

Linda ikdienā strādā par klīnisko pētījumu uzsākšanas vadītāju. Darbā bieži vajag risināt dažādas problēmsituācijas un piedalīties neskaitāmos zvanos, tāpēc izvēdināt galvu skrējienā un nedomāt ne par ko ir vislabākā sajūta. Ar sportu Linda vienmēr ir bijusi uz Tu, labi padevās dažādi sporta veidi, vidusskolā īpaši aizrāva basketbols. Studējot farmāciju RSU, Linda uzsāka dejot RSU Tautas deju ansamblī "Ačkups", kur sviedri tika lieti 3,5h garumā 2x nedēļā + koncerti. Un tā 7 vienreizējus gadus.

Neregulāri Linda skrēja ik pa laikam un labi atceras pirmo SB zaķi Līgatnē 2017. gadā: “Kad pirms starta skriešanas draudzene teica, ka šeit nav obligāti jāskrien, ja ir grūti, tad vari iet, es pie sevis nodomāju – iet? Skriešanas sacensībās? Kas par muļķībām! Bet kā es vilkos augšā KK.” 2018. gadā, beidzot dejot, Linda sāka  atvēlēt vairāk laika skriešanai. Tomēr skriešana un treniņi likās grūti un tas tika darīts nepareizi – ātri un ar piepūlē izkārtu mēli. Covid gads tika pavadīts bērna kopšanas atvaļinājumā, un 2021. gadā Linda atsāka skriet kā no jauna - lēnām, prātīgi, bet iepinot dažādus intervālus: “Pati trenējoties noskrēju RRM 42 km un zināju, ka tagad spēju paveikt jebko! 2021. gada novembrī dzimšanas dienā tiku pie dāvanas - treneres Anetes. Tas bija liels pagrieziena punkts. Tika sakārtoti treniņi un līdz ar regularitāti disciplinēju sevi, ja vēl vēlos atvēlēt laiku darbam, ģimenei un pasīvai atpūtai. Pievienojoties Supervaroņiem tiku pie daudz skriešanas draugiem, skaļa atbalsta trasē un apkārtējo uzmundrinājumiem. Ar treneres palīdzību tika uztrenēts ātrums, palielināts skriešanas apjoms un nolemts, ka vajag beidzot izmēģināt lielos kalnus.”

Lindas spilgtākie skriešanas piedzīvojumi ir BYU pieveiktās 14h, pievarēts MBM 42km, 3. vieta LČ Vilkā. Sajutusi, ka var vairāk, Linda piedalījās SKM un ar uzvaru nodrošināja sev vietu Latvijas izlasē. Šogad lielais mērķis bija dalības PČ, kur šoreiz DNF, bet iegūta liela pieredze nākošajiem izaicinājumiem. Tālākie mērķi Lindai vēl nav skaidri, bet noteikti jāpārvar 100km ultras robeža, kā arī ir sapnis uzskriet Madeirā un Lavaredo.

Lasīt tālāk »

2023. gada pasaules čempionāts kalnu un taku skriešanā | Supervaroņu sarunas #043

Sveicināti podkāstā Supervaroņu sarunas! Pirms neilga laika notika viens no gada svarīgākajiem notikumiem taku skriešanā - pasaules čempionāts kalnu un taku skriešanā Austrijā. Šajā epizodē piedāvājam noklausīties mūsu atskatu uz sacensībām, parunājot gan par visu četru distanču spilgtākajiem un atmiņā paliekošākajiem momentiem, par pašu čempionātu kā tādu un to, kā tas tika noorganizēts, gan arī, protams, atskatīties uz to, kā veicās mūsu izlases skrējējiem, kādēļ šogad tie rezultāti bija tādi, kādi bija, un ko varētu darīt, lai 2025. gada čempionātā Spānijas pirenejos būtu labāk. Epizodes sākumā parunājām arī par to, kā mums pašiem veicas, gan arī atskatījāmies uz jūnija lielākajiem skriešanas notikumiem Latvijā - Rīga-Valmiera un Vilkaču maratonu. Klausāmies!

Brīvajā laikā Supervaronis – Bruno Priede

Bruno šobrīd dzīvo Šveicē, kur ikdienā nodarbojos ar profesionālu sēdēšanu (vai stāvēšanu) pie datora, bet viņa ārpusdarba hobiji vienmēr ir bijuši saistīti ar fiziskām aktivitātēm. Kādu laiciņu atpakaļ Bruno diezgan nopietni nodarbojos ar hokeju, bet līdz ar lēmumu likt punktu hokejista karjerai nācās meklēt citus veidus, kā aizpildīt brīvo laiku un tikt vaļā no liekās enerģijas. Pie skriešanas Bruno nonāca universitātē, kad, atkopjoties pēc pleca operācijas no hokeja laikiem, vajadzēja hobiju, kas neietvēra ķermeņa augšdaļu un bija pa studenta kabatai, un skriešana izpildīja abus kritērijus.

Līdz ar jauno hobiju nāca arī jauns mērķis - Rīga-Valmiera. 6 mēnešus patrenējies, Bruno noskrēja R-V un meta skriešanai mieru. Tomēr pagāja gads, un Bruno izlēma atgriesties. Šoreiz jau nopietni - ar treneri (!) un bez konkrēta lielā mērķa, ko sasniedzot mest plinti krūmos. Mērķa neesamība izrādījās kļūda, un pēc 7 mēnešiem skriešanai vēlreiz tika likts punkts. “Tad nu tagad vēl vienu gadu vēlāk ar trešo piegājienu ir gan treneris, gan mērķi, un jau astoņus mēnešu mēģinu nelikt Andrim vilties manī jau otro reizi,” tā Bruno.

Kā saka Bruno: “Skriešana man ir galvenokārt mentāla atpūta, bet arī veids kā sevi disciplinēt, spēcīgs kardio pamats maniem citiem hobijiem, kas ietver fiziskās aktivitātes, kā arī iemesls biežāk doties uz kalniem un šobrīd jau arī ikdiena. Lai gan 95% no laika trenējos viens (ar Andra vērīgo aci pār manu plecu), Supervaroņi dod piederības sajūtu komūnai, un, redzot citu biedru aktivitātes stravā, ir vieglāk pamatot kolēģiem, ka 30km skrējiens pa kalniem svētdienā ir adekvāts brīvā laika pavadīšanas veids.”

Šī gada plānos Bruno ir paredzējis noskriet Mozart marathon distanci nākošnedēļ, kā arī piedalīties Supervaroņu izbraucienā uz Monblānu un veiksmīgi startēt 100k distancē Nicā. Gan Monblānā, gan Nicā viņš cer satikt arī daudz komandas biedru.

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Kārlis Ansons

Kārļa ikdiena saistīta ar juridisku jautājumu risināšanu. Līdz skriešanai viņš nokļuva pirms sešiem gadiem, kad parādījās vēlme svaru cilāšanas rutīnu aizstāt ar kādu citu fizisko aktivitāti, jo tā uzrunāja ar tādiem sportiskajiem sarīkojumiem Stirnu buks.

Ko Kārlim nozīmē skriet? “Skriet man nozīmē būt fiziski aktīvam un sajusties dzīvam. Kā jau lielākai daļai populācijas, arī man patīk ēst ne tik veselīgas lietas, taču ļoti garšīgas, un skriešana palīdz nejusties par to tik ļoti vainīgam.  Lai gan skriešana kā sports šķiet gaužām elementārs, jo kurš gan nemāk skriet, tomēr, lai skrietu tā, lai justos arī labi, ir pareizi jātrenējas.” Tas ir iemesls, kādēļ jau sākumā Kārlis meklēja zinošu treneru padomus. Brīdī, kad viņam parādījās ideja un vēlme noskriet ko garāku takās, viņš nolēma vērsties pie nozares speciālistiem - Supervaroņiem.

Tā nu kopš 2021. gada Kārlis trenējas pie Anetes, ar kuras palīdzību veiksmīgi sagatavojās un noskrēja savu pirmo kalnu ultramaratonu Polijas un Čehijas kalnos. Šī gada mērķis ir jau lielākos kalnos, proti, Lavaredo skrējiens Itālijā jau šomēnes.

Skriešana nav vienīgā aktivitāte, ko Kārlis dara brīvajā laikā. Viņš mēdz nopirkt kādu grāmatu un mūzikas plati, braukt ar riteni, reizi divos gados slēpot un šad tad uzboksēt pa boksa maisu, kā arī skatīties cīņas sportu.

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Ričards Zvagulis

Ikdienā Ričards ir students Latvijas Universitātē un paralēli arī strādā IT nozarē. Pie skriešanas un sporta viņš nonācu jau agrā bērnībā, kad pa vasarām, dzīvojot laukos pie vecvecākiem, bieži devās uz orientēšanās seriāliem. Tiesa, tad, kad Ričards sasniedza vecumu, kad vairs nevarēja skriet gar lenti, viņš nedaudz nobijās, ka pazudīs mežā un vairs neturpināja šo sporta veidu. Neilgi pēc orientēšanās Ričards nonāca basketbolā, un tas diezgan labi padevās jau no pirmajiem treniņiem. Basketbolā viņš notrenējās līdz vidusskolas beigām, ar komandu arī izcīnot vairākas Latvijas un Eiropas jaunatnes basketbola līgu medaļas.

Atpakaļ pie skriešanas un orientēšanās sporta Ričards nonāca kaut kā ļoti dabiski, jo sakrita, ka viņa draudzene arī nodarbojās ar orientēšanās sportu un pierunāja Ričardu pamēģināt un pārbaudīt, vai tiešām ir tik traki kā likās bērnībā. Izrādījās, ka tik traki nemaz nav, un ļoti ātri orientēšanās un skriešana ievilka lielā azartā, jo pēc katra treniņa un sacensībām Ričards pats varēja izvērtēt un just savu progresu.  “Jāsaka, ka man ļoti patīk sacensties. Tāpēc loģiski, ka arī orientēšanās sportā gribēju lai rezultāti ir augstāki. Tas arī noveda pie trenera Andra un Supervaroņiem, jo gribēju uzlabot savu izturību un skriešanas prasmes. Trenēšanās pie Andra devusi patiešām daudz zināšanu, ieviesusi treniņu procesā struktūru un palīdz noturēt disciplīnu pret sevi. Protams, iegūta arī lieliska iespēja trenēties kopā ar citiem līdzīgi domājošiem cilvēkiem,” tā Ričards.

Ārpus skriešanas Ričarda hobiji ir fotografēšana, ceļošana un pārgājieni pa kalniem, kā arī citi sporta veidi – basketbols, pludmales volejbols u.c. Līdz šim viņš nevienu konkrētu skriešanas sasniegumu negrib izcelt, bet skriešana viņam devusi lielisku iespēju iepazīt Latvijas un arī ārzemju mežus un takas, kas jau vien ir tā vērts, lai to darītu vēl un vēl. Galvenais  Ričarda ar skriešanu saistītais mērķis šobrīd ir tuvāko gadu laikā sasniegt Latvijas elites līmeni orientēšanās sportā, un to viņam arī novēlam!

Lasīt tālāk »

Aktualitātes, enerģijas uzņemšana ultrās, karstuma adaptācija, padomi R-V un Vilkača skrējējiem | Supervaroņu sarunas #042

Sveicināti podkāstā Supervaroņu sarunas! Pavasaris mums bijis nudien darbīgs, un pēc ieilguša pārtraukuma atgriežamies ar jaunu epizodi. Ieskicēsim ne tikai, mūsuprāt, svarīgāko un interesantāko, kas pa šo laiku noticis ultra skriešanā gan pasaulē, gan Latvijā, bet padiskutēsim arī par enerģijas uzņemšanu ultrās, par to, kā savienot treniņus ar maziem bērniem ģimenē, par to, kā pielāgoties skriešanai karstumā un kādus karstuma adaptācijas protokolus var izmantot, kā arī dosim pēdējā brīža padomus Rīga-Valmiera un Vilkaču maratona skrējējiem, kas vēl var noderēt, lai veiksmīgāk sasniegtu finišu. Klausāmies!

Brīvajā laikā Supervaronis – Modris Trūlis

Modris ikdienā dzīvo Somijā, kur strādā kā darbu vadītājs sastatņu uzņēmumā, apkalpojot lielākās rūpnīcas. Visu bērnību viņš ir pavadījis laukos pie Rāznas ezera, kur viņam tika iemācīts, ka kustība ir dzīvība:  “Viss brīvais laiks tika pavadīts ārā, kas, tagad atskatoties, liek saprast, kāpēc tika izvēlēts tieši skriešanas hobijs.”

Apzināta pievēršanās skriešanai Modrim notika vidusskolā, kad, trenējoties kikboksā un skatoties dažādus motivējošos video, tika nolemts sākt skriet 3km krosiņus: “Lieki piebilst, ka tos veicu ar max jaudu, līdz asins garšai mutē.” Uzsākot studijas LU datorzinātnēs Rīgā, Modris uzzināja par Nike organizētajiem koptreniņiem Mežaparkā: “Tur es ieguvu domubiedrus, kas izstāstīja, ka var piedalīties sacensībās, ne tikai trenēties. No pirmā pusmaratona nonācu līdz maratonam. Tā kā uz asfalta manā izpratnē tā bija garākā distance, nācās meklēt citus medību laukus.”

Tā Modris nonāca līdz 2017. gada CET 69km, tad 80km un visbeidzot arī līdz Stirnu Bukam, kur pirmo reizi viņš uzzināja par Supervaroņiem:  “Jāsaka paldies pandēmijai, kas lika izvērtēt prioritātes un beidzot sākt trenēties ar treneri un pievērsties skriešanai nedaudz nopietnāk. Te arī atziņa iz dzīves: “Ja gribi būt labākais, tev jātrenējas pie labākajiem”. Tas man lika izvēlēties tieši Supervaroņus un Aneti. Šeit es ieguvu ne tikai disciplīnu, motivāciju, bet arī iepazinos ar fantastiskiem cilvēkiem.”

Visi Modra hobiji ir saistīti ar un ap aktīvu dzīvesveidu. Ziemā tas ir snovbords, vasarā pārgājieni pa Latviju vai kādiem augstākiem kalniem, cik nu brīvais laiks atļauj. Kā spilgtākais notikums Modrim nāk prātā pagaidām vienīgās noskrietās 100km sacensības pagājušajā gadā Slovēnijas Alpos: “Rakstura cīņa, lietus 14h garumā, pa vidu sniegs, atsaldēti pirksti un gandarījuma sajūta finišā.” Kā sasniegumus Modris min arī savas pirmās ultra sacensības, Cēsu Eco Trail 114km jauktajā stafetē, kur tika izcīnīta 2. vieta. No tuvākajiem mērķiem Modris šogad ieplānojis noskriet CCC distanci apkārt Monblānam, bet, ja skatās tālāk nākotnē, Modris grib būt aktīvs pēc iespējas ilgāk un ar iespējami mazāk traumām.

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Ivars Grobiņš

Ivara ikdienas nodarbošanās ir saistīta ar ilgstošu sēdēšanu pie datora. Ņemot vērā, ka viens no Ivara hobijiem ir ēšana, tad, lai nekļūtu tikpat plats, cik garš, viņš vienmēr ir nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm. Ivars skrien apmēram piecus gadus. Viņš sāka skriet, jo saderēja ar brāli, ka noskries Stirnu buka Zaķa distanci: “Tajā mirklī fiziski biju gatavs Susura distancei, tomēr vēlme uzvarēt derībās izrādījās pietiekoši liela motivācija un man izdevās noskriet Zaķi un zaķus, un, kā jau daudziem, ļoti iepatikās meža takas, atmosfēra sacensību centrā un lielais “bufetīšu” piedāvājumus, kur pēc tam paēst.”

Pamazām Ivars sāka skriet regulārāk un pats saka, ka izbaudīja skriešanas procesu jau pēc pirmajiem skrējieniem. Pirms pāris gadiem Ivars noskrēja savu pirmo ultramaratonu, iemainot ballīti pret skrējienu vienatnē vairāk nekā 50km garumā no Cēsīm līdz Līgatnei un tad uz Siguldu. “Skriešana ir unikāls sports ar to, ka tas ir brīvības sports – nav nepieciešams konkrēts laiks un vieta, nepieciešama ir tikai vēlme un skriešanas apavi. Lielākais ieguvums no skriešanas ir tas, ka varu attīstīt ne tikai savu fizisko ķermeni, bet arī iegūt zināšanas, piemēram, klausoties labu podkāstu skrējiena laika,” tā saka Ivars.

Tieši pirms gada jūnijā Ivars nolēma, ka varbūt ir vērts trenēties pie Andra: “Lai arī iepriekš doma, ka kāds mani ierobežotu un noteiktu, kas ir jāskrien, likās nepieņemama, tomēr pēc komunikācijas ar Andri sapratu, ka esmu gatavs pievienoties Supervaroņiem. Labi atceros savu pirmo koptreniņu Priekuļos, jo pēc skrējiena tika uzklāts bagātīgs piknika galds, tā nu abi mani hobiji – skriet un ēst, izrādījās ļoti labi apvienojami.”

Tagad Ivars regulāri apmeklē Supervaroņu koptreniņus un kā lielāko ieguvumu uzskata ne tikai Latvijas taku izskriešanu un piknikus pēc koptreniņiem, bet arī to, ka viņš ir iepazinies ar daudz foršiem un interesantiem cilvēkiem.

Šogad Ivara mērķis ir noskriet savu pirmo 100km ultramaratonu, izbaudot kalnu dabu un kontrolpunktos pieejamos ēdienus. Tomēr ilgtermiņā Ivars redz sevi ne tikai taku skriešanā, bet plāno sevi izaicināt sporta daudzcīņas sacensībās.

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Elīna Jokuma

Elīna ikdienā strādā par automatizācijas risinājumu vadītāju un jau pēc pāris nedēļām cer pabeigt Starptautisko attiecību un diplomātijas maģistra studijas. Tā kā daudz stundu sanāk pavadīt, sēžot pie datora, brīvajā laikā Elīnai patīk būt ārā un aktīvā kustībā - visbiežāk skrienot, bet arī pastaigās, pārgājienos, braucot ar velo un ik pa laikam piedaloties kādā rogainingā. Skriet Elīna sāka pirms 9 gadiem, kad radās doma pamēģināt 10 km distanci Rīgas maratonā: “Pēc tās noskriešanas biju tik neizsakāmi lepna un priecīga, ka nākamajā gadā izlēmu satrenēties pusmaratonam. Vēlāk sekoja maratons un jau pavisam drīz arī pirmā ultra CET 80km, pēc kuras sapratu, ka šāds skriešanas formāts - skriet daudzas stundas kaut kur dabā - man ļoti iet pie sirds. Piedzīvojumu kāre, iespēja izaicināt sevi un redzēt progresu bija tas, kas mani ļoti pievilināja. Tā nu jūnijā plānoju skriet jau savu desmito ultramaratonu.”

Līdz Supervaroņiem Elīna nonāca, jo viņa kādreiz ar Aneti bija kolēģes un tajā laikā darbā pie kafijas bieži tika runāts par skriešanu:  “Man tās parasti bija ļoti iedvesmojošas un vērtīgas sarunas, tāpēc kaut kādā brīdī sāka kļūt pašsaprotami arī pie Anetes sākt trenēties. Kopš treniņu sākuma nu jau būs pagājuši 3,5 gadi un šajā laikā redzams gan ievērojams progress ātrumā, gan noskrietas daudzas foršas sacensības, gan arī ikdienā jūtos daudz labāk. Šobrīd pat nevaru iedomāties, kā būtu atkal pašai plānot savus treniņus, visticamāk nebūtu tik centīga, daudz biežāk slinkotu un izlaistu treniņus.”

Pagaidām Elīnai visspilgtākā un atmiņās paliekošākā bija pagājušā gada sezona, kad viņa noskrēja gan Stokholmas EcoTrail, gan Stirnu buka Vilku, gan piedalījās PČ rogainingā Čehijā un PČ taku skriešanā Taizemē. Nākotnē Elīna gribētu izmēģināt kādu 100 jūdžu skrējienu, kā arī vairāku dienu multi-stage sacensības. Bet Elīnas lielākais ilgtermiņa mērķis ir būt spēcīgai un aktīvai visu mūžu:  “Tā, lai vecumdienās varu būt ome, kas skrien vai iet pārgājienos apkārt pasaulei un raksta grāmatas par saviem piedzīvojumiem.”

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis – Igors Martinovs

Ļoti gribētos uzrakstīt, ka sēžu birojā, skatos, kad notikšķēs 17.00, bet dzīves takas mani šobrīd ir aizvedušas līdz metāllūžņiem, precīzāk - Latmetālu. Dienas pavadu, veidojot sociālo saturu, pieņemot lūžņus un meklējot jaunus klientus.

Līdz skriešanai nokļuvu pateicoties kurīšanai, pienāca brīdis, kad uzkāpt uz 4. stāvu kļuva grūti, nebija naudas, lai darītu ko krutu, tāpēc mēģināju skriet, līdz nācās atteikties no kurīšanas, jo šis tas gadījums, kad labs labu maitā. Plusā biju redzējis Viktoru, kas pēc noskrieta SB mauc alu pēc alus un sapratu, ka skriešana ir rokenrols. Līdz Supervaroņiem nonācu, jo, piedaloties Carnikavas rudens krosā starp elites pipariem, izcīnīju 4. vietu, sapratu, ja jau panks var turēt šiem līdzi, tad jau mazliet pieliekot varētu labāk. Tad sāku meklēt to pašu Viktoru, kurš izstāstīja par novadnieku Andri. Hobiji ir un paliek skriešana, kad izbesī skriešana, mīdu velo. Spēlēju bungas PnD vai Ei tu skaistā meitene grupā. Skrienu ar suņiem sasaitē un tajā pat esmu labs, sekmīgi esmu startējis gan Latvijā, gan ārzemēs. Mērķis ir noteikti izskriet kādu baisu kalnu ultru, lai ķermenis mani ienīstu kādu nedēļu.

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Dace Pundure

Dace ikdienā strādā Printify par grāmatvedības un nodokļu komandas vadītāju. Iepriekšējā darbā viņa vadīja visu finanšu departamentu, līdz ar to Daces ikdiena saistās ar diezgan lielu emocionālo slodzi, kā arī lielām virsstundām. Pirms kādiem 3-4 gadiem Dace saprata, ka darba stress ir jākompensē ar fiziskām aktivitātem un sāka skriet: “Nekad savā dzīvē neesmu sevi uzskatījusi par sportistu, taču kopš 2021. gada rudens sāku trenēties pie Supervaroņiem - pie Anetes, jo vēlējos noskriet savu pirmo maratonu. Kopš tā laika esmu skrējusi vairākās foršākās sacensībās – Lisabonas un Romas maratonā, MIUT kalnu maratonā, Marathon du Mont blanc 23 km, kā arī vairākos citos vietējos skrējienos (SKM, Rīgas maratoni, Stirnu buki u.c.). Man skriešana nekad nav bijusi par augstu vietu iegūšanu, bet gan par sevis pašas pilnveidošanu un attīstīšanu. Esmu priecīga par katrām sacencībām, kuras finišēju laimīga un vesela. Treniņi ar Supervaroņiem man liek saņemties un iet izdarīt nepieciešamo pat tad, ja darba ir pilnas rokas - tas ir papildus veids, kā spēju atslēgties no saspringtās ikdienas.”

Par galveno ieguvumu trenējoties pie Supervaroņiem Dace uzskata savu izaugsmi, kā arī spēju visu darīt bez traumām:  “Skriešanai ir sava burvība - kad skrienu, nedomāju absolūti ne par ko - manas domas ir tīras un tas ir veids, kā spēju "sazemēties" un uzņemt jaunus spēkus.” Vēl viena atziņa, pie kuras Dace pieturas gan skrienot, gan darot jebkuru ikdienas sarežģīto uzdevumu, ir: "it's not the distance that you have to master, it's yourself".

Arī Daces tālākajos mērķos nav iegūt augstas vietas, bet gan izaugt un kļūt labākai par to, kas bija vakar, kā arī noskriet pirmo Ultru. Lai izdodas!

Lasīt tālāk »

Brīvajā laikā Supervaronis - Didzis Glušņevs

Didzis ikdienā strādā galdniecībā. Ar daudziem projektiem un izstrādājumiem, kur Didzis ir pielicis savu roku, mēs visi saskaramies diezgan bieži, piemēram, Lido restorānos un Douglas veikalos. Ar regulāriem skriešanas treniņiem Didzis sāka aizrauties 2014. gadā, kad piedzīvojumu sacensībās X-race pamainījās noteikumi un izjuka viņa tā brīža komanda Kailie brieži:  “Tā kā orientēšanās nebija mana stiprā puse (biju komandas enkurs), tad pievērsos vairāk skriešanai, kur veicās ievērojami labāk.” Vēlāk to pamanīja arī komanda Rieksti un uzaicināja Didzi pievienoties Riekstu un Vāveru taboram: “Komanda reizē ar mani nodraftēja arī treneri Andri, pie kura vērsos pēc palīdzības, kad bija iestājusies stagnācija un vajadzēja uzlabot manu treniņu procesu un līdz ar to rezultātus. Tā es nonācu Andra pakļautībā, un tajā brīdī trenera galvā topošajā Supervaroņu komandā jeb skriešanas komūnā. Supervaroņu treniņos esmu ieguvis ne tikai labu fizisko sagatvotību, bet arī jaunus draugus, kas parasti treniņu procesu padara interesantāku un rada vēlmi tos apmeklēt vēl.”

Savas skriešanas karjeras laikā Didzis ir piedalījies daudzās sacensībās, bet vienas no atmiņā paliekošākajām ir vietējais Vilkaču maratons, kur no vēlmes izstāties pēc pieciem apļiem, pateicoties lieliskajam atbalstam trases malā, tomēr izdevās tikt līdz uzvarai. Didzis ir arī Rīga-Valmiera uzvarētājs un nupat atgriezās no sacensībām Lielbritānijā, kur arī kāpa uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. Šīs sezonas galvenais mērķis Didzim ir bez traumām noturēt stabilu un labu sniegumu līdz sezonas beigām, jo pēdējās sezonās tas īsti nav izdevies. Tāpat arī Didzis vēlas uzlabot ITRA reitingu, sasniedzot to robežu, līdz kurai traumas dēļ nesanāca aizsniegties 2019. gada sezonā. Jūnijā Didzis pārstāvēs Latvijas izlases krāsas jau savā piektajā pasaules čempionātā taku skriešanā.

Lasīt tālāk »