Gatavošanās dažādiem ultru starta laikiem, treniņnometnes kalnos, taku skriešanas nākotne | Supervaroņu sarunas #059
Atskats uz Vilku un Vilkaci | Supervaroņu sarunas #058
Vilka specepizode | Supervaroņu sarunas #057
Uzturs sacensībās un treniņos, Rīga-Valmiera 2024 | Supervaroņu sarunas #056
Sveicināti podkāstā Supervaroņu sarunas! Esam atpakaļ ar jauno epizodi, kurā viens no galvenajiem tematiem ir Rīga-Valmiera skrējiens. Tajā šogad divi jauni, spēcīgi rekordi Diānas Džavizas un Toma Komasa izpildījumā. Otrā epizodes daļā izrunājām, mūsuprāt, svarīgāko par uzturu sacensībās un treniņos, cik nu daudz var paspēt pusstundas laikā. Klausāmies!
Kā kļūt par labāku Stirnu buka skrējēju? | Supervaroņu sarunas #055
Stirnu buks Saulkrastos, Bārklija maratons, Kamilla Herona | Supervaroņu sarunas #054
Camille Herron saruna The Freetrail Podcast with Dylan Bowman
Noskrien Ziemu atbalsts taku skriešanas izlasei, Stirnu buka jaunā sezona, lululemon FURTHER projekts | Supervaroņu sarunas #053
Transgrancanaria 2024, Latvijas taku skriešanas izlases kandidāti | Supervaroņu sarunas #052
Latvijas izlases kandidātu saraksts
Taku skriešanas vērtības, Kiliana treniņu dienasgrāmata | Supervaroņu sarunas #051
Otrs šīs epizodes temats ir Kiliana Jornet treniņu failu analīze. Epizodes aprakstā ir links uz šiem dokumentiem, lai ikviens var tos izmantot. Iesaku šo epizodes daļu klausīties pie datora, lai vieglāk sekot līdzi, jo dokuments nav vienkāršs, kā arī attālinātais ieraksts neatviegloja uzdevumu pasniegt šo viegli uztveramu bez uzskates materiāla blakus. Kā ierasts, epizodes sākumā runājām arī par to, kas mums pašiem jauns, un kas jauns taku skriešanas pasaulē. Klausāmies!
Kiliana treniņu dienasgrāmata
Asins analīzes, UTMB boikots un vēl | Supervaroņu sarunas #050
Kā plānot sacensību sezonu? | Supervaroņu sarunas #049
Kur meklēt taku skriešanas sacensības? | Supervaroņu sarunas #048
2023. gada TOP5 | Supervaroņu sarunas #046
Jautājumi un atbildes | Supervaroņu sarunas #046
Sveicināti podkāstā Supervaroņu sarunas! Aizvadītajā nedēļā saviem instagram sekotājiem lūdzām iesūtīt jautājumus, uz kuriem atbildes ir klausāmas šajā epizodē. Daudzi jautājumi bija par treniņiem ziemā, starpsezonā un vispār motivāciju šajā laikā, kas, manuprāt, ir aktuāli temati daudziem šajā sniegotajā, aukstajā laikā. Pirms ķērāmies pie jautājumiem, veltījām laiku gan tam, kā mums pašiem pa šīm divām nedēļām ir veicies, gan īsi pieskārāmies dažām pašmāju un ārzemju aktualitātēm skriešanas pasaulē. Klausāmies!
Podkāsts ir atgriezies! Jaunumi un skats nākotnē | Supervaroņu sarunas #045
Nice Côte d'Azur by UTMB 165km +8400 - Edgars Bukšs
Plānojot 2023. gada skriešanas sezonu biju nospraudis sev divus galvenos startus. Viens bija 115km skrējiens Portugālē (Trail de Conímbriga Terras de Sicó), kas tika veiksmīgi aizvadīts šī gada februārī un 165km ultramaratons Francijā (Nice Cote d'Azur), kam bija jābūt kā ķirsītim uz tortes gada otrajā pusē, septembra beigās. Tagad nedēļu pēc starta šajā skrējienā un piedzīvotajām emocijām varu droši teikt, ka ķirsis uz tortes bija ļoti liels un grūti norijams.
Pēc savas dabas esmu ļoti azartisks cilvēks. Esmu kritisks pret sevi un bieži uzstādu sev augstus standartus. Visa šī skriešanas sezona tika aizvadīta kā pa kalniem un sacensībās biežāk biju neapmierināts ar savu sniegumu kā apmierināts. Visu sezonu kvalitatīvi strādāju treniņos, tomēr, tuvojoties svarīgākajam startam Francijā, arvien biežāk pieķēru sevi pie domas, ka īsti neesmu tam gatavs. Un muļķīgākais šajā visā bija tas, ka, es, kurš sevi uzskata par psiholoģiski spēcīgu cilvēku, vienkārši nevarēju tikt galā ar savu galvu, un tas, protams, nevarēja neietekmēt manus fiziskos treniņus. Tā nu tuvojoties sezonas svarīgākajam startam, pēc pokera terminoloģijas runājot, es gāju “ALL IN”. Šis skrējiens man nozīmēja to, vai sezonu varēšu novērtē ar “+” vai “-“ zīmi.
Hiru Haundiak 101km +5126 - Iñigo Torre Hernández
Supervaronis Iñigo Torre Hernández 14. oktobrī piedalījās Hiru Haundiak 101km +5126 sacensībās. Lasi un uzzini, kā viņam veicās!
Prologue
I arrive in Bilbao two weeks before the Hiru Haundiak. The goal in the days leading up to it is to maintain the good feelings I've achieved in the past few weeks and rest. During the last few training sessions, my heart rate is higher than usual due to the high temperatures, but I'm not worried. The good news is that the forecast for race day promises lower temperatures, but the bad news is that it will rain. I know what the terrain is like in Anboto and Aizkorri, and rain is unwelcome there. They are technical and rocky mountains with very worn and slippery stones, making them even more dangerous in the rain.
Finally, race day arrives. I have confidence in myself, I feel strong, and I'm ready to face this challenge. I have no doubts about myself; it has been a long journey to get here, and I know I have worked very hard to achieve it. The race starts at midnight, and Murgia, the town where it begins, is 45 minutes from my home, so I can maximize my rest time. I take an afternoon nap, and at 9:30 PM, I leave by car with my parents. I arrive, drop off the life bag they will give me at the 60 km mark in Landa, and return to the car. I lie down in the back seat and close my eyes.
It's 11:45 PM; it's time to go to the starting line. A light
rain has started to fall. I say goodbye to my parents, they give me
words of encouragement and tell me that no matter what happens,
they are very proud of me. My father, who loves to joke, tells me a
saying as I walk away: "Íñigo, downhill, even shit runs." :) I
already know why he says it; it's because I've mentioned to him
that when you've covered many kilometers, your legs don't want to
move, and you can hardly even run downhill.
Emotions are already running high. The streets of Murgia are filled with strangers, family, and friends of the 1000 runners eagerly awaiting the start. Ahead of us are the three most famous peaks in the Basque mountains: Gorbea (Araba) 1481m, Anboto (Bizkaia) 1331m, and Aizkorri (Gipuzkoa) 1523m. 101 kilometers and a 24-hour limit to fulfill my dream.
KAT 100 jūdzes, 2023 - Andris Ronimoiss
Skrienu. Paskatos pulkstenī. 100 metri. Sakožu zobus, noduru
galvu, skrienu. Paskatos pulkstenī. Atkal 100 metri. Kāpēc es
netieku uz priekšu? Vai tas kādreiz beigsies? Skrienu. Kā es šādi
tikšu galā ar vēl 56 kilometriem? Kāpēc mani neviens neapdzen? Es
gribu padoties! Skrienu. Nē, nedrīkst! Skrienu. Paskatos pulkstenī.
100 metri. Skrienu.
Brīvajā laikā Supervaronis - Dace Tetere
Daces darba diena paiet pie datora, viņa audzina divas meitas un viņai garšo interesants alus, taču fiziskās aktivitātes vienmēr bijušas tuvas. Agrāk tas bija basketbols, tautas dejas, rokasbumba, baseins, vingrošana mājās un reizēm arī kāds skrējiens. “Bērnībā skriešana bija tikai izklaide, spēle - ja apnika iet, tad skrēju. Vai sacensības ģimenes starpā - basām kājām pa grants ceļu jānoskrien 100m - kurš ātrāks, tam nevajadzēs rīvēt kartupeļus pankūkām,” saka Dace par skriešanu, kas viņai ir kļuvusi par lielisku atpūtu, galvas izvēdināšanu un savu spēju robežu pārbaudīšanu.
Dace vairāk pievērsās skriešanai pēc 2009. gada Rīgas maratona 5km distances, tiekot līdz pusmaratonam un savam pirmajam Stirnu bukam 2015. gadā. “Uz Lūšiem un vēlāk jau Vilkiem skatījos kā uz pārcilvēkiem. Es gribēju tāpat, bet neticēju, ka varu. Domāju, ka tajā mežā arī palikšu, jo jau pēc Buka šķita, ka pēdējā stundiņa klāt,” Dace dalās atmiņās.
Pie Supervaroņiem Dace nonāca 2020.
gada beigās, kad māsa uzdāvināja Dacei treniņus pie Anetes.
“Joprojām uzskatu, ka tā ir mana labākā dāvana. Lielākais ieguvums
ir tas, ka varu izdarīt to, kas agrāk pat sapņos nerādījās - kaut
vai tik vienkārša lieta kā skriešana ziemā, putenī. Normāli cilvēki
taču tā nedara! Supervaroņos man ļoti patīk aizmugures sajūta -
zini, ka ir vesela komūna, kura deg par skriešanu. Ja nepieciešams
- vari jautāt pēc padoma vai vienkārši palasīt Slack kanālu un tur
iegūt noderīgu informāciju. Ceru, ka koptreniņi būs arī pēc pāris
gadiem, kad meitas būs lielākas un pati tajos varēšu piedalīties,
jo, ja trūkst motivācijas skriet, tad tā ir īstā vieta, kur to
atgūt.”
Starp visām noskrietajām sacensībām visspilgtāk atmiņā ir palikušas divas - pērnā gada Vilkacis un šī gada Vilks. Vilkacis deva pārliecību, ka viņa var gāzt kalnus, un no šī saviļņojuma bijis grūti aizmigt. Savukārt Vilks ir Daces pirmā ultra un arī visskaistākā trase, kādā skriets, par ko prieku vairoja arī tas, ka beidzot bija izdevies tikt uz pjedestāla savā vecumgrupā. Dacei ir arī lieli mērķi nākamajam gadam - viņa grib noskriet Rīga-Valmiera, Siguldas kalnu maratonu un tad doties arī uz kādām ārzemju takām.
Brīvajā laikā Supervaronis - Kristaps Broks
Kristaps savu ikdienu pavada, strādājot Latvijas Zinātņu akadēmijas Starptautiskajā nodaļā. Kā jau lielākajai daļai biroja darbinieku, diena pamatā paiet sēžot pie datora, tāpēc organisms vienmēr ir izslāpis pēc fiziskām aktivitātēm. Ikdienā Kristaps aizraujas ar kino vērošanu un pēdējo divu gadu laikā ir pamanījies pārstāvēt komandu, kas uzvar Kino viktorīnas sezonu un arī finālu. Vēl Kristapam patīk likt puzles. Lielākā šobrīd ir 6000gab.
Pie skriešanas Kristaps nonāca, pateicoties savai māsai, kura uz dzimšanas dienu uzdāvināja dalību 2012. gada Rīgas maratona 10km distancē. Nu bija jāsāk skriet, un tas āķis aizvien vairāk ieķērās lūpā. Vēlāk jau nāca iekļaušanas noskrien.lv virtuālo skrējēju klubiņā, kas skriešanai piešķīra papildus odziņu, jo bija koptreniņi un jāvāc virtuālās nozīmītes. Principā tad arī skriešana aizgāja sniega bumbas efektā. Tur arī nāca saprašana, ka nevar visu laiku skriet un izspiest pēdējo sulu no sevis. Vēlāk Kristaps uzdienējās līdz līmenim, kas ļāva skriet sacensībās ar baloniem jeb turēt tempu. Kādā brīdī Kristaps tik bieži turēja 1:30 tempu pusmaratonā, ka to jau varētu saukt viņa vārdā.
Pats Kristaps saka: “Man kā ļoti
introvertam cilvēkam vislielākais ieguvums no skriešanas ir
iepazītais paziņu loks. Audzinot 2 dēlus priecājos, ka esmu
pietiekami labā formā, lai spētu tikt līdzi dēlam, kurš mūk prom uz
dipdapa. Pie Supervaroņiem esmu blakus stāvējis jau no pašiem
pirmsākumiem, kad pulcējāmies Andra piemājas pagalmā uz
vingrošanām, bet laikam ejot sapratu, ka pats sev kā treneris
nederu, jo pārāk viegli padodos vieglākā ceļa iešanai, tad pieņēmu
lēmumu uzrunāt Andri. Vēlāk jau Supervaroņu kopienā iekļāvos kā
viens no treneriem.”
“Par sportiskajiem mērķiem ir grūti ko teikt, jo vēl šopavasar, kad mācījos saplānot dienas režīmu ar 2 bērnu audzināšanu un kad vairāk biju slims nekā vesels, jau biju tuvu tam, lai uzrakstītu Andrim, ka viss, metam mieru, es karu kedas vadzī, bet tagad ir viss daudz maz sakārtojies un ir vēlme izskriet maratonu ātrāk par 2:30 un iekļūt Latvijas kalnu izlasē uz 2025 gadu,” tā Kristaps.
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.