Brīvajā laikā Supervaronis – Igors Martinovs
Ļoti gribētos uzrakstīt, ka sēžu birojā, skatos, kad notikšķēs 17.00, bet dzīves takas mani šobrīd ir aizvedušas līdz metāllūžņiem, precīzāk - Latmetālu. Dienas pavadu, veidojot sociālo saturu, pieņemot lūžņus un meklējot jaunus klientus.
Līdz skriešanai nokļuvu pateicoties kurīšanai, pienāca brīdis, kad uzkāpt uz 4. stāvu kļuva grūti, nebija naudas, lai darītu ko krutu, tāpēc mēģināju skriet, līdz nācās atteikties no kurīšanas, jo šis tas gadījums, kad labs labu maitā. Plusā biju redzējis Viktoru, kas pēc noskrieta SB mauc alu pēc alus un sapratu, ka skriešana ir rokenrols. Līdz Supervaroņiem nonācu, jo, piedaloties Carnikavas rudens krosā starp elites pipariem, izcīnīju 4. vietu, sapratu, ja jau panks var turēt šiem līdzi, tad jau mazliet pieliekot varētu labāk. Tad sāku meklēt to pašu Viktoru, kurš izstāstīja par novadnieku Andri. Hobiji ir un paliek skriešana, kad izbesī skriešana, mīdu velo. Spēlēju bungas PnD vai Ei tu skaistā meitene grupā. Skrienu ar suņiem sasaitē un tajā pat esmu labs, sekmīgi esmu startējis gan Latvijā, gan ārzemēs. Mērķis ir noteikti izskriet kādu baisu kalnu ultru, lai ķermenis mani ienīstu kādu nedēļu.
