Brīvajā laikā Supervaronis - Edgars Bukšs

Edgars pēc profesijas ir ģeodēzists, tādēļ ikdienā daudz laika tiek pavadīts dabā gan darba gaitās, gan skrienot. Skriešana Edgara dzīvē ir jau kopš 2011. gada, kad, drauga mudināts, viņš noskrēja Rīgas maratonā 21km distanci bez jebkādiem treniņiem un zināšanām par skriešanu. Pēc gada nākamais mēģinājums bija tikpat nebaudāms, tādēļ nāca lēmums sākt trenēties un noskriet pilno maratonu. Lai arī pirmais mēģinājums bija neveiksmīgs, otrajā viss izdevās un fantāzijai vairs nebija robežu. Atlika tik padzirdēt par Rīga-Valmiera, lai 2015. gadā debitētu ultramaratonu pasaulē.

2016. gadā SKM un CET atklāja Edgaram taku pasauli, un kopš tā laika asfalts tika aizmirsts. Jau nākamajā gadā, citu skrējēju piedzīvojumu iedvesmots, viņš devās uz Horvātiju, lai skrietu savu pirmo ārzemju ultru - Istria 120km. Kopš tā laika viņš vairs nevar iedomāties gadu bez kādām ārzemju sacensībām. Šo gadu laikā ir noskrietas 26 ultras un pieļautas visas iespējamās kļūdas.

Par ultrām Edgars saka šādi: “Ultrās man patīk iepazīt sevi un izcīnīt iekšējo cīņu ar sevi. Man ir tāda sajūta, ka ar katru ultru es palieku spēcīgāks kā personība. Katru reizi sacensībās iemācos kaut ko jaunu par sevi un iemācos tikt galā ar saviem "tarakāniem galvā". Ar katru ultru izzinu savu spēju robežas, kas brīžiem mani pašu pārsteidz.” Viņam svarīgs ir mērķis, sacensības, kam gatavoties, jo tiek izbaudīts process, kā dodas uz šo mērķi, kur nāk palīgā Edgara spītība, neatlaidība un iekšējā disciplīna.

Kopš 2021. gada Edgars trenējas pie Anetes, meklējot veidus, kā kļūt labākam. Treniņos parādījās sistemātiskums un loģika, arī atpūta, ar ko sākotnēji bija visgrūtāk samierināties. Pa šo laiku ir krietni uzlabotas kāpumu un noskrējienu prasmes. “Visvairāk Supervaroņi man ir devuši piederības sajūtu. Ja iepriekš es gadiem ilgi, vairāk vai mazāk, biju tāds vientuļais cīnītājs, tad tagad ir sajūta, ka Tev ir kāds, kuram Tu drīksti uzdot jautājumu un iegūt kādu padomu.”

Gandrīz visus treniņus Edgars aizvada kopā ar savu pārinieku Hati - Rodēzijas Ridžbeku. Viņi viens otru uztur labā formā un reizi pa reizei ar panākumiem startē arī kanikrosā. Kas zina, iespējams, ka viņiem priekšā arī kāda kopīga ultra Latvijā.

Nav komentāru

Komentēt