Ikdienā Alvis ir loģistikas speciālists un nodarbojos ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, kur plāno un organizē kravu piegādes no un uz Eiropu gan Latvijas, gan ārzemju uzņēmumiem un privātpersonām, nereti saskaroties ar dažādām problēmsituācijām un cenšoties tās veiksmīgi atrisināt.

Interese par skriešanu un doma sākt skriet Alvim radās brīdī, kad viņš bija ar izteiktu lieko svaru. Pamatmērķis bija tikt no šī liekā svara vaļā, kas arī diezgan strauji izdevās, kā arī uzlabojās dzīves

kvalitāte, kas arī strādāja kā motivācija turpināt to darīt un mainīt savu dzīvesveidu. Šī procesa laikā Alvis arvien vairāk sāka koncentrēties uz skriešanu, vienlaikus satiekot īstos cilvēkus īstajā laikā, kuri viņu papildus motivēja un palīdzēja attīstīties, daloties ar savu pieredzi un zināšanām. Ar laiku sacensībās sāka parādīties sakarīgi rezultāti, par kuriem tika saņemta atzinība no citiem komūnas biedriem, kas arī strādāja kā motivācija, jo sākuma posmā šī atzinība bija svarīga.

Tagad jau Alvis sevi uzskata par pieredzējušāku skrējēju: “Šobrīd, kad esmu jau ilglaicīgs skrējējs, skriešana - tas ir mans dzīvesveids. Es to izbaudu, es gūstu baudu no sacensību gara un no cilvēku sabiedrības, kas man ir apkārt. Turklāt tas man palīdz būt labā fiziskā kondīcijā. Šobrīd mana lielākā motivācija ir mans treneris Andris - bez viņa klātbūtnes es nebūtu tik apņēmīgs!” Alvja lielākais sasniegums taku skriešana ir kvalificēšanās Latvijas taku skriešanas izlasei un dalība pasaules čempionātā Taizemē.

Alvis uzskata, ka Supervaroņu treniņi viņam ir devuši daudz: “Supervaroņu treniņi vistiešākajā veidā ir saistīti ar manu mīlestību pret skriešanu, jo jau ilglaicīgi to dalībnieki ir bijuši mani piemēri, no kā smelties iedvesmu, kā arī mans morālais atbalsts brīžos, kad man tas ir nepieciešams. Šie cilvēki man ir iemācījuši to, ka skriešana nav tikai cipari un rezultāti. Iemācījuši to, ka tas ir dzīvesveids, kopības un piederības sajūta, kopīgi piedzīvojumi, pārdzīvojumi, izaicinājumi un galu galā draudzība! Trenēties un būt kopā ir nesalīdzināmi labāk nekā trenēties vienatnē!”